Tumšs. Drēgns. Slapjš.
Maldos tavos melu, klusēšanas un ne-pateikšanas labirintos
Kā kaķene tverot un ķerot visu, kas gadās pa ceļam
Ceļos un krītu,
Man spalva ir gara,
Izturēšu.

Atver durvis ar trakumsērgu sasirgušai kaķenei
Tā klauvē. Tā nerimstas un klauvē un klauvē…
Tā cenšoties aizmirst par tavām „pavisam nevainīgām” acīm toreiz,
Plēšas un skrāpē… un joprojām klauvē…
Sadzirdēsi?

Tā piesauc tevi sadzirdēt viņu
Un negaidīt citus klauvējienus
Tai gribas atrast mūžīgās mājas tavā siltajā azotē, un tas nekas, ka viņa slima
Tas pagaidām… tu vari viņu glābt no sērgas -
Atvērsi?

[Tapis vakar]