Pār taviem pleciem
Lietus lāse lēni slīd,
Ar acīm izbaudu tās garšu.
Mans skatiens apstājas
Un satiekas ar tavu...

Man pietrūkst spēka atteikt sev -
Tik varu padoties
Un nogrimt tavās acīs,
Kas ir tik dziļi dzidras,
Kā šobrīd debesis.

Šīs vīrišķīgās maigās rokas
Ielej jūtās manās
Saldu ziedputekšņu straumi.
Elpa mana virmo kairi
Un aizvien vairāk kaut ko vēlas.

Tevī piedzimst nenovaldāms spēks.
Tu ienes manī jūru,
Kas ar katru vilni
Bangot spēcīgāk sāk,
Un paceļ abus mūs mākoņos…

Putojoši viļņi mūsos plūst,
Paisums ar bēgumu mijas.
Un neatšķirt vairs –
Lietus lāse tā tava vai mana.
Tikai lietus pār mums līst un līst…

Bet mūsu spēcīgās uguns liesmas
Tam nenodzēst vairs...
(autore Sol'Vita)