Mana pils
Es savā pilī vadu dienas,
dienas-tik melnas,drūmas.
Manā pilī ciešanas patveras,
telpās skan skumjākā mūzika.

Es stādu puķes pils pagalmā,
tās apņem asi dzelkšņi.
Tām apkārt vijas sāpes,
nokaltušas rozes dzied dziesmu pēdējo.

Šonakt asaru lieti līst.
Pērkona dusmas apņem pili.
Vējš nogāzis pēdējo liepu,
asaru lieti nu stiprāk līst.

Ar sāpēm es tur draudzējos,
ar izmisumu spēlējos.
Es savā sapnī patveros
No ļaužu dusmām izvairos.