reiz kaads man jautaaja, ko es domaaju par draudziibu, miilestiibu un naidu... es atteicu, ka miilestiiba ir skaista, taapat kaa drudziiba bet naids ir paarejoss...
tagad es zinu kaa ir patiesiibaa... drudziiba ir iislaiciiga taapat kaa miilestiiba, taa nav skaista taa ir pienaakuu pilna, un no taas rodas naids, kas saeed dveesli un atstaaj to melnu, atriebiibas un neticiibas pilnu... ienaids nepazuud...
ilgi gan es speeleejos ar Denisu nu viss ir beidzies, klusas asaras rit paar vaigu, bet vinjss taas vairs neredz... taapat kaa es agraak neredzeeju kaa vinjss ciess no maniem vaardiem kuri graava vinja sapnjus... ceru ka vinjss vismaz man piedos un varees mani atcereeties ar smaidu par tiem retajiem mirkljiem kad es no sirds smaidiiju raudoties uz vinju...