Svaigēdāju maize patiesībā nav cepta, tāpēc tā ir ļoti vērtīga – tajā saglabājies dzīvības spēks un visas vērtīgās uzturvielas. Tradicionālajai maizei tā nelīdzinās, pēc izskata atgādina krekeru vai palielu cepumu. Plāna, viegla, gluži kā maizes papīrs!
Uz svaigēšanu jāpāriet lēnām, organismam jāpierod. Aktīvs un dzīvelīgs ēdiens ir liela pārmaiņa.
Eiropā pārsvarā nopērkama svaigēdāju maize, kuras pamatsastāvs ir rieksti un sēklas, klāt pievienoti dārzeņi, žāvēti augļi. Lai gan rieksti satur mūsu organismam nepieciešamās nepiesātinātās taukskābes, nereti šāda svaigēdāju maize ir taukvielām pārlieku bagāta, satur daudz kaloriju. Ja vēl pievienoti žāvētie augļi, pārmērīgs ir arī cukura daudzums. Londonas veikalos bijusi nopērkama maize, kam veselīgumu piešķir diedzēti graudi, tomēr tā neder svaigēdājam, jo cepta.
Daudziem iepatikusies maizīte, kam pamatā bioloģiski audzētie, zaļie (neapstrādātie) griķi, ko vispirms izmērcē un tad sadiedzē – tas ļauj uzturvielām veiksmīgāk uzsūkties organismā. Diedzēšanas process graudaugā palielinot olbaltumvielu saturu un samazinot cietes daudzumu. Piemērota arī sportistam un ceļotājam, kas dodas garākā pārgājienā. Svarīgi, ka griķos nav glutēna, graudu olbaltumvielas. Glutēnu satur kviešu, miežu, rudzu un auzu graudi.
Labi, ja tā gatavota no griķiem, jo maize ir ogļhidrātus saturošs graudaugu produkts. Turklāt griķos ir diezgan liels proteīna jeb olbaltumvielu saturs, bet nav glutēna. Lai cik laba būtu rudzu maize, pat ja tā gatavota ar dabisko ieraugu, pārsvarā tajā tomēr ir glutēns. Arvien vairāk cilvēku glutēns izraisa alerģiju – no nelielas nepanesības līdz tik smagai kaitei kā celiakija.
Labi, ja svaigēdāju maizei ir pievienotas arī linsēklas, jo tās ir bagātīgs omega 3 veselīgo taukskābju avots. Vegānam un veģetārietim jau allaž jādzenā pa pasauli omega 3 un vitamīns B12, īpaši jāizvēlas produkti, lai saņemtu visu organismam nepieciešamo bez gaļas un olu ēšanas.”
Iespējams nopirkt arī bezglutēna maizi. Tā gatavota, piemēram, no kviešiem, kas īpaši apstrādāti, lai tajos nebūtu glutēna.
Svaigēdāju maize netiek cepta, bet lēni žāvēta zemā temperatūrā – ne augstākā par 45 grādiem. Šādi nezūd produkta dzīvīgais spēks, arī uzturvērtība saglabājas, visi vitamīni un minerālvielas. Līdzīgi gatavoja maizīti sensenos laikos – graudus saberza pulverī, iemaisīja ūdenī, izveltnēja un nolika uz akmens, lai saulē izžūst.
Uz svaigēdāju maizes loksnes var uzlikt jebkurus svaigos dārzeņus, zaļumus, lieliski garšo kopā ar humusu vai avokado. Ja vēlas kaut ko saldu, pārlaista ar medu.
Kā pagatavot
Svaigēdāju maizi var pagatavot pats. Izmantot dārzeņus – cukīni, ķirbi, kāpostu, burkānu, tomātu vai citus sev tīkamus dārzeņus, arī augļus, piemēram banānus. Saistviela lai ir diedzēti griķi, rieksti vai sēklas. Pievieno garšvielas, mazliet sāls un eļļas. Variācijas ir bezgalīgas.
Visu sablendē, sarīvē vai kā citādi sasmalcina. Samīca, lai izveidotos masa, ko var izklāt uz cepampapīra. Tāda, ko iespējams izžāvēt. Lai taptu svaigēdāju maizīte, vislabāk der dehidrators, speciāls žāvētājs, jo nepieciešams to darīt temperatūrā, kas nav augstāka par 45 grādiem, – tādu ēdienu uzskata par dzīvu.
Daudzi iemanījušies žāvēt cepeškrāsnī ventilācijas režīmā (ja ir temperatūras regulētājs), nedaudz atstājot vaļā krāsns durtiņas.
Atjautīgi svaigēdāji atraduši internetā vēl kādu ideju – žāvēt, izmantojot aizdegtu elektrisko spuldzi. Ņem gana lielu kasti, izklāj viscaur ar foliju. Ieriktē tajā spuldzi ar vadu vai vairākas (palīgos pasauc kādu, kurš draudzējas ar elektriskām ierīcēm). Atrod piemērotu paliktni, piemēram, vienreizējo folija paplāti, kas domāta grilam. Kā izlasīju manīgo eksperimentatoru blogā, viņiem noderējis kaut kas īpašāks – badmintona rakete. Sagatavoto maizes masu izklāj uz cepamā papīra un uzliek uz raketes tīkliņa.
Protams, šādā veidā, ar 60 vatu spuldzes siltumu vien, process ilgs daudzas stundas. Taču arī dehidratorā vai citā ierīcē tas nav ātrs, parasti nepieciešamas vismaz 8–12 stundas, lai no visai sulīgās masas izkalstu mitrums un to varētu saturēt rokās.
Ķirbju maize: recepte
Apmēram kilogramu ķirbja nomizo un sagriež gabalos, sablendē.
Pievieno šalotes sīpolu un 2 ķiploka daiviņas, 100–150 g Indijas riekstu un ēdamkaroti sinepju sēklu, visu blendē viendabīgā masā. Beigās pieber 4–5 ēdamkarotes maltu linsēklu (samaļ kafijas dzirnaviņās, var blendēt) un sāli, kārtīgi izmaisa.
Masu izklāj uz speciālā dehidratora režģīša, ko pārklāj ar cepampapīru. Izlīdzina ne pārāk biezā, apmēram pirksta biezuma kārtā. Pārdala nelielākos gabalos, lai ērtāk žāvēt. Liek dehidratorā uz 12 stundām. Pēc aptuveni četrām stundām apgriež ar mitro pusi uz augšu, turpina žāvēt. Ķirbju maizi var gatavot arī ar saulespuķu sēklām, pievienojot kariju.
Burkānu maize: recepte
Uz smalkas rīves sarīvē burkānus (var izmantot izspaidas, kas paliek pēc sulas izspiešanas) – tā būs maizes galvenā daļa. Tad iemaisa pārējo: sīki sagriež pusi no selerijas kāta, pārīti tomātu un žāvētas dateles (labāk mazās, kas ir cietas). Sakapā pētersīļa lapiņas. Ierīvē kriksi ingvera. Saulespuķu sēklas sablendē (daļu var pievienot veselas). Var pielikt mazliet rozīņu. Ielej karoti olīveļļas un svaigi spiestu apelsīnu sulu. Visu kārtīgi sajauc, samīca, lai mīkla kļūst viendabīga un lipīga. Citāts: Svarīgi maizīti gana labi izžāvēt, lai nesāk pelēt. Uzglabā slēgtā traukā, lai netiek klāt mitrums.