Kādēļ nātres? Pirmo pavasara nātru dzinumiņu iekļaušana savā ēdienkartē ir pat ļoti vērtīga. Nātres ir ļoti bagātas ar antioksidantiem, karotinoīdiem, C, D, K un B1 vitamīniem, kā arī kalciju un citiem elementiem. Nātres ir lielisks dzelzs avots, tās satur daudz hlorofila. Uzturvielu bagātības ziņā nātres varētu salīdzināt ar spinātiem! Nātres īpaši ieteicamas visiem tiem, kas ziemas sezonā ir slimojuši ar dažādām saaukstēšanās slimībām. Tās noteikti palīdzēs stiprināt imunitāti, veicinās organisma attīrīšanos, uzlabos asins sastāvu, kā arī regulēs cukura daudzumu asinīs.

Kā ēst nātres? Pirmie nātru dzinumi pavasarī parasti ir ļoti maigi un nedzels, tomēr, ja šaubies, tad ieteicams nātru lapiņas pirms celšanas galā applaucēt ar karstu ūdeni – tad vari būt droša, ka netiksi sadzelta! Nātru lietošanas iespējas uzturā ir ļoti plašas – lieto tās salātos, zupās, sautējumos, kā arī garšvielu vietā. Protams, visvairāk vērtīgo vielu tavs organisms saņems, ja ēdīsi nātru dzinumus svaigā veidā, piemēram, ar krējumu un citiem zaļumiem (lociņiem, dillēm utt.), vai ar eļļu un kādiem dārzeņiem.

GĀRSA

[350x263]

Kādēļ gārsu? Gārsa ir ļoti vitamīniem bagāts augs, kas visas labākās vielas sakoncentrē sevī tieši pavasarī – tikko lienot ārā no zemes. Gārsa ir viens no avotiem, kā uzņemt lielu daudzumu C vitamīna. Gārsai piemīt arī spēcīgas organismu attīrošas īpašības – tā samazina skābju līmeni organismā un sekmē dažādu sāļu izvadīšanos. Papildus šīm īpašībām, gārsa ir arī nomierinoša un tonizējoša.

Kā ēst gārsu? Ēšanai ieteicami ir paši pirmie gārsas dzinumi, kad tā tik tikko sākuši līst ārā no zemes, pieaugusi gārsa maina savu garšu, kā arī pēc tekstūras paliek ne tik tīkama. Gārsu var iekļaut savā ēdienkartē tieši tāpat kā jebkurus citus zaļumus – salātos, zupās, sautējumos, biezeņos. Protams, visvērtīgākās ir gārsu lapiņas, kas lietotas tieši svaigā veidā. Izmēģini gārsu kopā ar citiem pavasara zaļumiem sakult kokteilī kopā ar kefīru – var pievienot arī nedaudz sāls un piparu, vai kādu citu garšvielu. Šāds kokteilis ir īsta pavasara vitamīnu bumba!

PIENENES

[350x263]

Kādēļ pienenes? Jaunās pieneņu lapiņas, kas no zemes lien ārā tieši šobrīd, ir ļoti vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots, ko noteikti nedrīkst neizmantot! Pieneņu lapās ir ļoti daudz C un A vitamīnu, kālija, kalcija, nātrija, karotinoīdu, dzelzs un lecitīna. Pienenes ir ļoti spēcīgs organisma attīrītājs, tādēļ sevišķi ieteicams pavasara attīrīšanās kūrēs. Tām piemīt izteikta žulti dzenoša un veidojoša iedarbība.

Kā ēst pienenes? Pirmās pieneņu lapiņas, kas lien ārā no zemes pavasarī parasti nav tik rūgtas, kā jau pieaugušas pienenes vasarā. Tomēr, ja tev to garša tomēr ir par rūgtu, pirms lietošanas, pārlej tās ar sālsūdeni. Rūgtumu var mazināt arī ēdieniem pievienojot skābenes, citronu sulu, lokus, krējumu vai kefīru. Vislabāk ir lietot svaigas pieneņu lapas, piemēram, salātos vai zaļajos kokteiļos, taču tās, protams, var izmantot arī siltajos ēdienos – zupās, sautējumos, biezeņos u.c.

 

Sajūsma par pienenēm parasti mums ir to ziedēšanas laikā, kad pasaule uz brīdi pārvēršas zeltainā skaistumā. Citā laikā pienenes saucam par nezālēm un domājam, kā ar tām cīnīties, līdz galam neapzinoties šā auga daudzveidīgās pielietošanas iespējas.

Dziedniecības pienene (Taraxacum officinle), tautā bieži saukta par cūkpieni, ir ļoti izturīgs, daudzgadīgs augs ar plašu pielietojumu.

Interesanti
* Kristietībā pieneni kā vienu no rūgtajiem augiem uzskata par Dieva ciešanu
   simbolu.
* Dažām tautām pienene ir tradicionāls bēdu un skumju simbols.
* Tautas ticējumos pienenei ierādīta īpaša vieta – to lika mazu bērnu gultiņās, lai
  pasargātu no „ļaunas acs”.
* Austrumu tautām pienene ir viens no galvenajiem augiem, ko izmanto profilaksei
   pret organisma novecošanos un audzējiem.
* Pienenes aug barības vielām bagātās augsnēs – jo vairāk trūdvielu, jo leknākas auga
   lapas un krāšņāks zieda dzeltenums.

Zini
No jaunajām pieneņu lapām, ko ievāc, pirms parādījušies ziedpumpuri, gatavo izsmalcinātus salātus un piedevas gaļas ēdieniem.
Svaigi plūktu pieneņu garša ir rūgtena. No liekā rūgtenuma vari izvairīties, lapas apmēram pusstundu paturot aukstā sālsūdenī. Lapu blanšēšana ar vārošu ūdeni arī likvidē rūgtuma piegaršu.
Maigāka garša būs ēnainās vietās ievāktām lapām.


Idejas: kā garšīgi pagatavot pieneni
Cepti pieneņu pumpuri
Nepieciešama pankūku mīkla un vēl neizplaukuši pieneņu pumpuri.
Pankūku mīklā mērc vēl neizplaukušus pieneņu pumpurus (kauslapas pirms tam jānoņem, citādi ēdiens būs rūgts), strauji apcep sakarsētā eļļā, kamēr bumbiņas kļūst zeltainas. Kārto uz šķīvja un pārkaisi ar pūdercukuru.
 
Pieneņu salāti – vairāki varianti
Pieneņu lapas, pētersīļu zaļumi, augu eļļa, citrona sula vai etiķis, diļļu zaļumi, sīpoli, sāls. Eļļas vietā vari lietot skābu krējumu.
400 g pieneņu lapas, 100 g lociņi, 200 g skābi kāposti, divas vārītas olas, 80 g skāba krējuma, sāls.
Pieneņu lapas, vārīti kartupeļi, burkāni, galda bietes, zaļie zirnīši, skābs krējums, vārītas olas, etiķis avi sausais vīns.
Delikatese franču gaumē: pieneņu lapas, majonēze vai augu eļļa, sinepes, sāls.

Omlete ar pieneņu ziediem
Olas sakul, pievieno pienu, saldo krējumu vai ūdeni. Pēc garšas pievieno garšvielas: sāli, piparus vai ko citu, iemaisi sauju pieneņu ziedlapiņu. Cep pannā ar vāku vai cepeškrāsnī. Pasniedzot pārkaisi ar zaļumiem.

Pieneņu sīrups
400 g no ziedkausiem atdalītu ziedlapiņu, 1,5 l ūdens, 2 citroni, 1,5 kg cukura.
Ziedlapiņas aplej ar verdošu ūdeni un diennakti nostādini slēgtā traukā. Šķidrumu izkās, pievieno tam sagrieztus citronus vai citrona sulu, cukuru un vāri, līdz sīrups sāk biezēt. Pildi nelielos stikla traukos un glabā ledusskapī. Lieto pa vienai tējkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas.

Pieneņu medus
200 pieneņu galviņas, 1 l ūdens, 1 kg cukura, viens citrons.
Ziedus aplej ar ūdeni, pievieno nemizotu, sagrieztu citronu, apmēram stundu vāri uz lēnas uguns. Izkās, pievieno cukuru un vēlreiz uz lēnas uguns vāri – šoreiz stundu pusotras. Pildi nelielos traukos un glabā ledusskapī.

Pieneņu kafija
Vai nu pavasarī, pieneņu ziedēšanas laikā vai rudenī – septembrī, oktobrī izroc pieneņu saknes. Noskalo, notīri (mizu neskrāpējot), sagriez nelielos gabaliņos un apžāvē. Kad saknes nedaudz apvītušas, žāvē tās vai nu cepeškrāsnī, vai speciālā kaltē. Viegli brūnām pieneņu saknēm ir maigāka garša un lielāks ārstnieciskais efekts! Izžāvētās saknes glabā noslēgtā traukā. Pirms lietošanas samal tikai tik daudz pulvera, cik vari izlietot. Vienai tasei kafijas pietiek vienas tējkarotes sakņu pulvera. Pēc apliešanas apmēram piecas minūtes ļauj dzērienam ievilkties, pievieno pienu un cukuru.

Pieneņu alus
No rīta, pirms ziedpumpuru atvēršanās saplūc spaini pieneņu ziedu. Vienam 12 litru spainim ziedu uzlej divus spaiņus (24 litri) verdoša ūdens un atstāj uz diennakti nostāvēties. Tad nokās, šķidrumam pievieno 75 g raugu, kas nedaudz sajaukts ar cukuru un 1,5 kg cukura. ļauj uzrūgt. Patīkamā aromāta un specifiskās garšas alum, ko iegūsi no pieneņu ziediem, stiprumu regulē pievienotā cukura daudzums.

Pieneņu vīns
Lai iegūtu desmit litrus izteiksmīgas krāsas un patīkama aromāta pieneņu vīna, vajag: pilnu trīslitru burku ar saulainā dienā plūktām pieneņu ziedlapiņām. Uzvāri piecus litrus cukura sīrupa: uz litru ūdens ņem 300 g cukura. Sīrupu atdzesē, ieber tajā ziedlapiņas (verdošā sīrupā ziedlapiņas sabrūnēs). Trauku aizvāko, atstāj līdz nākamajai dienai. Sīrupu ar ziedlapiņām nokās un sapildi vīna raudzēšanai paredzētajā pudelē. Lai šķidrumam būtu neliels skābums, pievieno vai nu citronskābi vai vienu citronu bez miziņas. Pievieno ieraugu Vinesse (tajā ir gan vīna raugs, gan dzidrinātājs, gan stabilizators un fermenti). Kad viss pievienots, trauku novieto istabas temperatūrā, pārklāj trauka kakliņu ar tīru drānu un ļauj rūgt. Pirmajā nedēļā pamatīgi putojošo šķidrumu katru dienu samaisi, lai tam tiek klāt gaiss. Kad rūgšanas process samazinās, uzliec hidroslēdzi, kas neļauj piekļūt gaisam (vari izlīdzēties ar korķi, kuram caurvērta gumijas vai plastmasas caurulīte – tās vienam galam jābūt iegremdētam traukā ar ūdeni (lai rūgstošajam vīnam nepiekļūtu gaiss) un trauku hermētiski noslēdz. Topošo vīnu noliec vēsumā – jo rūgšanas laikā telpā būs vēsāks, jo aromātiskāks, bagātākas garšas buķetes vīns iznāks! Lēnā rūgšana noris divus trīs mēnešus (kamēr iet burbulīši, tikmēr vīns rūgst). Kad burbulīši pazūd, vīns lēnām sāk dzidrināties. Pārsūknē vīnu citā tīrā traukā, aiztaisi ar korķi un ļauj, lai dzidrināšanās process turpinās vēl vismaz mēnesi. Tad vīnu sapildi mazāka tilpuma pudelēs. Pirmo vīna malku vari garšot ap Ziemassvētkiem, tikai nebrīnies – tas var būt ass. Ja izturēsi pāris gadus, vīnu baudīsi, izjūtot tā patīkamo, maigi rūgteno burvību, kas asociēsies ar patieso pienenes dabu.

LIEPU PUMPURI UN LAPAS

[350x263]

Kādēļ liepas? Liepu pumpuri un pirmās atplaukušās lapiņas uzturvērtības ziņā neatpaliek no liepu ziediem, kas būs pieejami vēlāk. Tās satur daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu, kas palīdzēs stiprināt imunitāti, sevišķi tiem, kas ziemas periodā mocījušies ar saaukstēšanās slimībām. Liepu lapas un pumpuri var palīdzēt pazemināt paaugstinātu temperatūru, kā arī cīnīties ar elpceļu iekaisumiem.

Kā ēst liepas? Liepu pumpurus un tikko saplaukušās lapiņas var pievienot salātiem, kopā ar kļavu pumpuriem vai lapiņām, lokiem, nedaudz jaunajām skābenītēm, krējumu un nedaudz sāli. Šādi salāti ir īsts vitamīnu lādiņš mūsu organismam pavasarī.

ZAĶKĀPOSTI

[350x279]

Kādēļ zaķkāposti? Lai gan zaķkāpostus jeb zaķskābenes var ēst no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim, tomēr tieši pavasarī pirmie zaķkāposti, kas parādās virs zemes, ir visvērtīgākie ar visdažādākajiem vitamīniem un minerālvielām. Tie satur ļoti daudz C vitamīna, kas palīdz stiprināt mūsu imunitāti, kā arī attīrīt organismu un tonizēt to. Zaķkāpostu šķirnes ir vairākas un uzturā lietot var tās visas!

 

Kā ēst zaķkāpostus? Pateicoties savai patīkamajai garšai, zaķkāpostu lietošanas iespējas uzturā ir ļoti plašas, taču vērts atcerēties, ka tos vislabāk ir ēst svaigā veidā. Zaķkāposti ir gana gardi, lai ēstu tos vienus pašus bez piedevām, taču tajā pašā laikā tos var lietot kopā ar jebkuriem citiem pavasara zaļumiem, piemēram, salātos. Zaķkāpostus var izmantot arī otrajos ēdienos, taču arī vislabāk svaigā veidā, piemēram, uzkaistot virsū gatavai zupai, sautējumam, vai jebkuram citam otrajam ēdienam.