Kaut kur tur, kur var uguni kurt
Ir tumšs, un guļu viens bez lāpām
Muktu prom, bet tās atmiņas tur
Par to, kā kopā aizmigām kāpās
Un kā viens otru mēs turējām
Tik cieši līdz mums pirksti kļuva zili
Tad vienā mirklī viss, ko mūrējām
Sabruka kā smilšu pilis