Ap pusnakti mēs izbraucām no ostas. Lietus gāza nepārtraukti un likās, ka man nevajag neko citu, ka tikai tikt mājās. Prom no viņa skūpstiem, prom no viņa pieskārieniem..
-Arlabunakti, zaķīt.- viņš nobučoja mani degunā, es izkāpju no mašīnas.

Andri, es tevi nemīlu.
____________________________

У меня стучит в висках, когда я вспоминаю нас с ним год назад.
А теперь в эмоциях лишь это.